![](/images/jaunumi/audia8ele.jpg)
- Reklāmkarogs veiksmīgi saglabāts.
- Kategorija: Jaunumi
- 20 skatījumi
Šobrīd aktuālās paaudzes Audi A8 ir apritē jau kopš 2017. gada, tāpēc pamazām un neizbēgami jārunā par tā pēcteci. Kā raksta britu automedijs Autocar, elektrisks A8 pēctecis klientus sasniegs jau nākamgad un tas kļūs par jaudīgāko Audi elektrisko modeli līdz šim.
Ja medija rīcībā esošā informācija ir patiesa, tad gaidāmais A8 e-tron būs tiešām jaudīgs – līdz šim jaudīgākais Audi elektriskais modelis ir RS e-tron GT, kas attīsta 637 zirgspēkus. Jaudīgāko modeļu jaudas skaitļiem tuvojoties 700 zirgspēkiem, Audi būs konkurētspējīgs modelis cīņā pret tādiem auto kā Mercedes AMG EQS 53 un BMW i7 M70. Autocar rīcībā esošā informācija liecina, ka gaidāmais modelis būs konstruēts uz lielākās PPE platformas versijas. Kā zināms, PPE platformu savām elektriskajām mašīnām kopīgi attīsta Audi un Porsche. Audi pērn nāca klajā ar vairākiem elektroauto konceptiem – viens no tiem “grandsphere” bija kā ieskats gaidāmajā A8 elektriskajā versijā. Šis koncepts bija aprīkots ar 120kWh baterijām, ar vienu uzlādi solot veikt 750 kilometrus, savukārt ātrās uzlādes stacijās Audi sola maksimālo uzlādes jaudu līdz pat 270kW. Tiek prognozēts, ka lielās baterijas tiks saglabātas sērijveida automašīnā. Dizains būs nedaudz atšķirīgs, taču Audi galvenais dizaineris Marks Lihte jau iepriekš izteicies, ka šis koncepts sniedz ļoti konkrētu ieskatu gaidāmajā A8 e-tron.
Lasīt tālāk: Elektriskais Audi A8 pēctecis gaidāms jau nākamgad
![](/images/jaunumi/skoda2026.jpg)
- Reklāmkarogs veiksmīgi saglabāts.
- Kategorija: Jaunumi
- 16 skatījumi
Škoda oficiāli paziņojusi, ka līdz 2026. gadam čehu autoražotājs nāks klajā ar ne mazāk kā sešiem jauniem elektriskajiem modeļiem. Tas nozīmē, ka var sanākt arī pat kāds modelis vairāk. Kā pirmais no tiem būs “Compact” modelis un tas tirdzniecībā nonāks jau nākamgad ar nosaukumu “Elroq”. Šis auto tiek attīstīts kā Karoq elektriskais pēctecis un tā garums būs aptuveni 4,5 metri.
2025. gads solās būt notikumiem īpaši bagāts – Škoda nāks klajā ar jaunās, otrās paaudzes Enyaq un Enyaq Coupe modeļiem, kā arī sagaidīsim kompaktklases elektrisko modeli, kas līdzināsies Volkswagen ID.2all konceptauto redzētajam. Pagaidām šis auto apzīmēts kā “Small”, bet zināms, ka tas būs aptuveni 4,1 metru garš, savukārt ietilpībā tas līdzināsies šobrīd aktuālajam Scala modelim. Sākumcena plānota ap 25 tūkstošiem eiro.
Viens no interesantākajiem piedāvājumiem ir “Combi”, kam būtu jānonāk pie klientiem 2026. gada. Tas būs Octavia izmēru elektriskais universālis, aptuveni 4,7 metrus garš. Šī auto aprakstā rakstīts “Bestseller reinvented”, tāpēc ar lielu pārliecību varam teikt, ka šī tiešām būs Octavia elektriskā alternatīva. Visbeidzot parādi noslēdz modelis ar apzīmējumu “Space” – tas ir aptuveni 4,9 metrus garš, septiņvietīgs SUV. Šo konkrēto auto mēs jau esam redzējuši pērn prezentētajā Vision 7S konceptā.
Lai šos mērķus piepildītu, Škoda nākamo četru gadu laikā investēs 5,6 miljardus eiro, savukārt pašas mašīnas būs veidotas Škoda jaunajā dizaina valodā, kas nosaukta par “Modern Solid”. Ražotāja mērķi paredz, ka šīs desmitgades beigās 70% pārdoto mašīnu jābūt elektriskām. Fotogrāfijā redzamās auto skices ļauj virspusēji nojaust, ko Škoda ir iecerējuši darīt ar saviem jaunajiem modeļiem.
Lasīt tālāk: Škoda līdz 2026. gadam sola vismaz sešus jaunus elektriskos modeļus
![](/images/jaunumi/2024mercedessuv.jpg)
- Reklāmkarogs veiksmīgi saglabāts.
- Kategorija: Jaunumi
- 8 skatījumi
Pēdējo nedēļu laikā arvien biežāk tiek pieminētas tā saucamās sintētiskās degvielas – kā zināms, izmantojot šāda tipa degvielu, arī pēc 2035. gada Eiropas Savienībā varēs piedāvāt jaunas mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem. Šādas degvielas intensīvi attīsta Porsche zīmols, arī Stellantis koncerns testē šo degvielu lietojumu savos iekšdedzes dzinējos, bet tagad savu viedokli izteikuši Mercedes pārstāvji – viņuprāt, elektroauto ir tehniski pārāki par mašīnām, kas izmanto iekšdedzes dzinējus ar sintētisko degvielu.
Mercedes jau iepriekš nospraudis kursu elektroauto virzienā un pie tā turas – zīmols no 2030. gada pārtrauks iekšdedzes dzinēju lietošanu. “Elektriskās mašīnas joprojām ir salīdzinoši jaunas, īpaši, ja salīdzinām ar iekšdedzes dzinēju,” izteicies uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ola Kaleniuss sarunā ar Frankfurter Allgemeine Zeitung. “Mēs saskatām lielu izaugsmes potenciālu. Elektriskā piedziņa snieguma ziņā apsteigs iekšdedzes dzinējus līdz šīs desmitgades beigām,” uzskata Kaleniuss.
Pagaidām Mercedes neatsakās no iekšdedzes dzinējiem – ražotājs turpinās piedāvāt šādas mašīnas vēl vairākus gadus, taču R&D fokuss arvien vairāk noslieksies elektroauto virzienā – ražotājs plāno attīstīt tikai elektroauto paredzētas platformas, kuras būs iespējams pielāgot iekšdedzes dzinēju vajadzībām, ja tas būs ekonomiski pamatoti.
Vācu autoražotājs gan joprojām investē arī iekšdedzes dzinējos, lai tos padarītu efektīvākus. Galvenais uzdevums ir panākt, lai tie atbilst Euro7 prasībām un Mercedes ir apņēmušies to izdarīt. Tiesa, jau šīs desmitgades vidū investīcijas iekšdedzes dzinējos samazināsies par 80%, ja salīdzinām ar šodienu. Kaleniuss uzsver, ka Mercedes arī nākotnē turpinās sevi pozicionēt kā premium zīmols, taču varam sagaidīt arī kādus budžeta klases modeļus, cik nu par tādiem varam runāt Mercedes gadījumā.
Avots: kursors.lv
![](/images/jaunumi/2024volvoaizm.jpg)
- Reklāmkarogs veiksmīgi saglabāts.
- Kategorija: Jaunumi
- 8 skatījumi
Volvo nācis klajā ar savu jaunāko un mazāko elektrisko modeli EX30, kas pēc ražotāja vadības vārdiem paredzēts, lai Volvo padarītu interesantāku gados jaunākiem cilvēkiem, kas parasti nav Volvo klienti. EX30 kļūst par Volvo ceturto elektrisko modeli, turklāt tas pozicionēts kā pilsētā ērtāks auto un arī cenas ziņā draudzīgāks modelis nekā C40 vai XC40 Recharge. Ir skaidrs, ka šis uz ilgāku laiku būs mazākais elektriskais Volvo – ražotājs jau iepriekš apstiprinājis, ka ar EX30 un EX90 nosegti abi pretpoli, proti, mazākais un lielākais modelis. Jauns, mazāks modelis nākotnē nav izslēdzams, bet pārredzamā nākotnē to nesagaidīt. Uzreiz par tehniskajiem parametriem – auto ir 4,23 metrus garš, 1,84 metrus plats un 1,55 metrus augsts, savukārt garenbāze ir 2,65 metri. Mašīnas pašmasa gan ir gana iespaidīgi 1830 kilogrami. EX30 ir otrais modelis, kas izmanto jauno Volvo nosaukumu sistēmu – tā sākās ar EX90, bet “EX” nozīmē, ka šis auto nopērkams tikai un vienīgi elektriskā izpildījumā. Arī visādi citādi auto ir veidots kā EX90 mazais brālis – saskatāmas līdzības eksterjēra dizainā un arī salons veidots pēc ļoti līdzīgiem principiem kā Volvo elektriskajam flagmanim.Piedāvājumā būs divi dažādi akumulatoru varianti – lētāks un vienkāršāks 51kWh LFP akumulators ar lietotājam pieejamo kapacitāti 49kWh. Volvo uzsver, ka šī versija ir īpaši piemērota tiem ļaudīm, kam ikdiena pamatā aizrit pilsētā un ar to vajadzētu būt gana, lai varētu nobraukt ap 300 kilometriem ar vienu uzlādi. Tiem, kam nepieciešama lielāka sniedzamība, pieejams 69kWh akumulators, kas sniegs ap 480 kilometriem ar vienu uzlādi. Lielākajam akumulatoram maksimālā uzlādes jauda ir 153kW, savukārt mazajam 134kW, kas kopumā ir salīdzinoši adekvāti.
Eiropas tirgū Volvo EX30 sākumpunkts būs versija ar vienu elektromotoru, kas novietots uz aizmugurējās ass – tas attīsta 268 zirgspēkus (343Nm). Šo elektromotoru iespējams komplektēt ar abām bateriju versijām. Būs pieejama arī “Twin Motor” versija – tajā klāt nāk otrs elektromotors uz priekšējās ass, kas sniedz kopējo sistēmas jaudu 422 zirgspēki un 543Nm. Ar to pietiks, lai auto 100km/h sasniegtu 3,4 sekundēs, kas šo Volvo padara par visstraujāko Volvo sērijveida auto līdz šim. Versija ar diviem elektromotoriem un lielo akumulatoru ar vienu uzlādi varēs veikt apmēram 420 kilometrus.
Avots kursors.lv
Auto salons veidots klasiski Volvo stilā, apvienojot skandināvu minimālismu ar mūsdienu tehnoloģijām – centrālo lomu šeit ieņem 12,3 collu vertikāli novietots multimediju ekrāns, savukārt interesants jaunievedums paredzēts audio sistēmai – Volvo norāda, ka visa priekšējā paneļa augšpuse ir veidota, lai darbotos kā skaņas josla jeb soundbar. Autoražotājs oficiālajos preses materiālos uzsver, ka sadarbojies ar partneriem Google, Apple un Qualcomm, lai klientiem nodrošinātu labāko iespējamo lietošanas pieredzi. Auto sava mūža laikā tiks atsvaidzināts ar jaunāko programmatūru, jo EX30 paredzēti over-the-air atjauninājumi.
EX30 pieejama digitālā atslēga viedtālrunī, tāpat radīta speciāla lietotne, kur pieejamas visas galvenās funkcijas, tostarp auto atslēgšana un aizslēgšana, apsildes funkcijas un arī citas lietas. Auto aprīkots arī ar jaunāko “Park Pilot Assist” sistēmu. Volvo sola, ka šī sistēma tiks galā ar auto novietošanu jebkurā stāvvietā. Auto aprīkots arī ar citām braukšanas palīgsistēmām, taču tam nebūs LIDAR radara, kā tas ir EX90 flagmanim. LED lukturi, adaptīvā kruīza kontrole, apsildāmi priekšējie sēdekļi ir teju pašsaprotamas lietas šādas klases automašīnai.
Volvo lepojas, ka šim auto ir mazākais CO2 nospiedums starp visiem Volvo modeļiem, turklāt ražotājs nav pieļāvis nekādus kompromisus drošības un citos svarīgākajos aspektos – auto būšot tik drošs, cik mēs to sagaidām no Volvo. Ražotāja pārstāvji īpaši uzsver, ka piedomāts pie dažādiem urbānās drošības elementiem, kā nekā, tas tomēr ir pamatā pilsētai domāts auto – standartkomplektācijā iekļauta sistēma, kas vadītāju durvju atvēršanas brīdī brīdina, ja garām dodas riteņbraucējs, skrējējs vai kas cits, ko nebūtu vēlams aizķert ar auto durvīm. Samazinātu CO2 nospiedumu izdevies panākt, izmantojot pārstrādātus materiālus – 25% alumīnija, 17% tērauda un 17% izmantotās plastmasas ir no pārstrādātiem materiāliem. Tāpat Volvo skaidro, ka aprēķinos par CO2 nospiedumu iekļauta gan ražošana, gan auto ekspluatācija 200 tūkstošus kilometru. Automašīnas salonā plaši izmantoti atkārtoti pārstrādāti materiāli, Volvo aktīvi demonstrējot savus ilgtspējas centienus.
Automašīnas sākumcena Eiropā būs no aptuveni 36 tūkstošiem eiro, kas attieksies uz versiju ar vienu elektromotoru un mazo akumulatoru. Kā iepriekš daudz rakstīts par šo mašīnu, Volvo liek lielas cerības, ka EX30 piesaistīs gados jaunāku auditoriju. Gados jaunāki cilvēki arī ir EX30 galvenā mērķauditorija, tāpēc, līdzīgi kā daudzās citās nozarēs, šo auto piedāvās ne tikai nopirkt, bet arī abonēt uz noteiktu laiku. Paredzēts, ka abonēšanas plāni sāksies no 599 eiro mēnesī. Volvo mērķis ir šādi samazināt kopējās auto uzturēšanas izmaksas un “piedāvāt fleksiblu premium klases elektromobilitāti plašākai auditorijai”. Plānots, ka piegādes sāksies nākamā gada sākumā, savukārt jau šā gada otrajā pusē mašīna nonāks ražošanā Volvo rūpnīcā Ķīnā.
Interesanti, ka ražotājs vēlāk nāks klajā ar EX30 Cross Country versiju – tai būs augstāks klīrenss, auto apakša būs aprīkota ar speciālām aizsargplāksnēm un auto būs aprīkots ar speciāli šai versijai radītiem 19 collu diskiem. Pagaidām gan nav apstiprināts, kurās valstīs būs pieejama šī versija.
Lasīt tālāk: Volvo prezentē savu gados jauniem cilvēkiem domāto elektrisko modeli EX30
![](/images/jaunumi/vwbuild.jpg)
- Reklāmkarogs veiksmīgi saglabāts.
- Kategorija: Jaunumi
- 8 skatījumi
Vācu autokoncerns Volkswagen paziņojis par nozīmīgu atzīmi savā elektroauto ražošanā – saražots 1 miljons uz MEB platformas bāzētu elektroauto. Svarīgi uzsvērt, ka tie nav tikai Volkswagen zīmola auto – šajā skaitlī ietverti VW, Audi, Škoda, Cupra elektriskie auto. Par šīs ražošanas atzīmes sasniegšanu Volkswagen informē ar Twitter starpniecību.
MEB platforma oficiāli debitēja vēl 2018. gadā, bet tagad tā ir pamats faktiski visiem aktuālajiem Volkswagen koncerna elektroauto. Šo pašu platformu izmanto Škoda, Audi un Cupra elektriskie modeļi, visiem zīmoliem izmantojot vienādus tehniskos mezglus, taču auto regulējot pēc saviem ieskatiem.
Tā kā platforma ir apritē jau kādu laiku, Volkswagen koncerns strādā pie nākotnes elektroauto platformām, kas laika gaitā nomainīs MEB – Porsche un Audi zīmoli attīsta PPE platformu, kā pilnīgi jaunās paaudzes platforma ieplānota SSP platforma, taču tā apritē nonāks vēlāk nekā sākotnēji plānots, proti, tuvāk šīs desmitgades beigām. Tad vēl izstrādes stadijā ir arī MEB+ platforma, kas būs uzlabota MEB platformas versija, sniedzot lielāku nobraucamo attālumu ar vienu uzlādi, augstāku efektivitāti un labākas uzlādes iespējas. MEB platformu izmanto arī Ford, kas sadarbības projekta ietvaros to izmantojis, konstruējot Eiropai paredzēto Ford Explorer elektroauto.
Avots: Kursors.lv
Lasīt tālāk: Volkswagen koncerns saražojis 1 miljonu uz MEB platformas bāzētu elektroauto
![](/images/jaunumi/IDBuzzz.jpg)
- Reklāmkarogs veiksmīgi saglabāts.
- Kategorija: Jaunumi
- 7 skatījumi
Elektroautomobiļiem piepildot pilsētu ielas un sabiedrībai koncentrējoties uz ilgtspējas jautājumiem, elektrificētā transporta reālā ietekme uz vidi patērētājiem kļūst arvien interesantāka. Cilvēki vairāk pēta, no kā tiek izgatavoti akumulatori, kāds ir elektrisko automašīnu oglekļa pēdas nospiedums visā to dzīves ciklā, un kā tās tiek pārstrādātas. Audi automobiļu importētāja un vairumtirgotāja Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen automobiļu importētāja Baltijas valstīs Moller Baltic Import rīkotajā vebinārā tika atbildēts uz šiem un citiem jautājumiem, kā arī tika atspēkoti joprojām pastāvošie mīti par elektroautomobiļu akumulatoriem.
Pievienojoties ilgtspējas iniciatīvai
Pret straujo pāreju uz elektriskajiem transportlīdzekļiem noskaņotie skeptiķi pieprasa argumentus, kāpēc viņiem tagad vajadzētu pārstāt lietot jau ierasto automašīnu ar iekšdedzes dzinēju un tā vietā izmantot elektroauto. Moller Baltic Import grupas e-mobilitātes vadītājs Matīss Zemītis skaidro, ka galvenajai motivācijai vajadzētu būt atbildībai samazināt ietekmi uz vidi. Eiropas Savienības (ES) līmenī izstrādāta programma Fit for 55, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas par 55%. Šī iniciatīva galvenokārt ietekmēs enerģētikas nozari, taču svarīgs ir arī katra personīgais ieguldījums.
ES iniciatīva ir vērsta uz dalībvalstīm, taču tai pievienojas arī privāti uzņēmumi. Volkswagen Group un Moller Baltic Import mātesuzņēmums Moller Mobility Group ir starp uzņēmumiem, kas apņēmušies sasniegt ļoti līdzīgus emisiju samazināšanas mērķus (CO2 emisiju samazinājums ražošanas procesos līdz 2030. gadam par 50,4%). Svarīgi, ka šie mērķi ir noteikti, lai ne tikai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, bet arī nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību.
“Atbildība par oglekļa emisiju samazināšanu jāuzņemas ne tikai galalietotājiem vai pārstrādes rūpnīcām. Mums ir jāņem vērā arī piegādes ķēdes ietekme uz vidi neatkarīgi no tā, vai tā ir ražošana, degvielas vai enerģijas piegāde. Tam seko konkrēti pasākumi – detaļas rūpnīcām piegādā ilgtspējīgi uzņēmumi, mēs efektīvi izmantojam elektrību no atjaunojamiem resursiem, kas ideālā gadījumā būtu jānodrošina arī elektrisko transportlīdzekļu uzlādei,” semināra laikā sacīja Moller Baltic Import grupas e-mobilitātes vadītājs Matīss Zemītis.
Vienkāršota konstrukcija
Salīdzinot ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinēju, elektrisko automašīnu nepārprotama priekšrocība ir to mehāniski daudz vienkāršāka konstrukcija. Ja tradicionālajam automobilim ar benzīna vai dīzeļdzinēju un transmisiju ir aptuveni 1400 detaļu, tad elektromobilim ir tikai aptuveni 200. Tas ļauj ražotājiem vienkāršot automašīnu montāžu un nodrošina to, ka tās ekspluatācijas laikā zaudē ievērojami mazāk enerģijas.
ggggElektromobiļa svarīgāko daļu – akumulatoru – veido savstarpēji savienoti moduļi. Šāda veida dizains nodrošina, ka pat nopietnu bojājumu gadījumā akumulatoru joprojām var salabot, nomainot atsevišķu segmentu. Nelieli negadījumi nerada risku elektromobiļu akumulatoriem, lai gan šādas baumas izskan jau sen. Volkswagen arī garantē, ka akumulators saglabās vismaz 70% no sākotnējās neto ietilpības astoņus gadus vai 160 000 kilometru.
Elektromobiļu ekoloģiskie rādītāji
ES gatavojas noteikt stingrāku regulējumu attiecībā uz visu veidu akumulatoru ražošanu un pārstrādi. Tuvākajā nākotnē akumulatoriem būs jāizstrādā digitālā pase, bet to dizains jāpielāgo atkārtotai izmantošanai. Līdz 2031. gadam pakāpeniski jāpārtrauc arī neuzlādējamo akumulatoru izmantošana. Vienlaikus būs obligāti jānodrošina informācija par oglekļa pēdas nospiedumu, ko rada elektromobiļa akumulatora ražošana.
Pēdējos gados īpaši asas diskusijas izraisījuši salīdzinājumi starp emisijām, ko savā dzīves ciklā rada ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotas automašīnas un elektromobiļi. Volkswagen apgalvo, ka ID.4 elektromobiļa CO2 izmešu apjoms ir par 32% mazāks nekā līdzīga izmēra Tiguan modelim ar iekšdedzes dzinēju pēc 200 000 kilometru nobraukuma. Šī atšķirība tiek panākta, uzlādējot elektrisko automobili ar enerģiju, kas atbilst Eiropas vidējam piegādes veidam, no kuras tikai daļa ir videi draudzīga.
Pēdējos gados īpaši asas diskusijas izraisījuši salīdzinājumi starp emisijām, ko savā dzīves ciklā rada ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotas automašīnas un elektromobiļi. Volkswagen apgalvo, ka ID.4 elektromobiļa CO2 izmešu apjoms ir par 32% mazāks nekā līdzīga izmēra Tiguan modelim ar iekšdedzes dzinēju pēc 200 000 kilometru nobraukuma. Šī atšķirība tiek panākta, uzlādējot elektrisko automobili ar enerģiju, kas atbilst Eiropas vidējam piegādes veidam, no kuras tikai daļa ir videi draudzīga.
“Materiālu piegāde un elektriskā automobiļa ražošana patērē vairāk enerģijas nekā ar iekšdedzes dzinēju aprīkotas automašīnas montāža, taču ar to viss neapstājas. Izmantojot enerģiju no tādiem atjaunojamiem avotiem kā saules elektrostacijām, kopējās elektromobiļa dzīves cikla emisijas ir pat par 65% zemākas nekā automašīnai ar benzīna vai dīzeļdzinēju,” stāsta Zemītis.
Divi dažādi risinājumi lietotiem akumulatoriem
Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektromobiļu akumulatoriem netiek veikta vietējā pārstrāde, bet citās Eiropas valstīs tā jau ir gadiem. Ir mīts, ka akumulatori, kas vairs nav izmantojami automašīnā, glabājas servisa partneru noliktavās. Patiesībā importētājam ir pienākums atgriezt vecos akumulatorus ražotājam.
Atkarībā no akumulatoru stāvokļa iespējami divi risinājumi – atkārtota izmantošana vai pārstrāde. Pirmajā gadījumā akumulatorus var izmantot, piemēram, enerģijas uzkrāšanai uzlādes punktos. Tas vienlaikus dod iespēju uzlādēt elektroauto lielāku jaudu, nekā piedāvā tīkls, kā arī samazināt elektrotīkla noslodzi pīķa patēriņa laikā.
Audi ir uzbūvējis modernu uzlādes centru Nirnbergā, izmantojot konteineru sistēmu un lietotus akumulatorus enerģijas uzkrāšanai. Uzlādes jauda nav liela, taču pietiekama, lai ilgākā laika periodā spētu uzlādēt Audi e-tron koncepta automašīnu akumulatorus, kas tiek izmantoti šai uzlādes centrā. Visa uzlādes centra kopējā enerģijas uzkrāšanas jauda ir 2,5 MWh. Dienas laikā iespējams uzlādēt aptuveni 80 elektromobiļus, pa nakti uzkrāt enerģiju un pēc tam šo ciklu atkārtot,” saka Zemītis.
Rūpīga lietotu akumulatoru savākšana ir svarīga ne tikai procesu uzturēšanai, bet tā arī sniedz ekonomiskus ieguvumus. 400 kilogramus smagā akumulatorā ir 126 kilogrami alumīnija, 71 kilograms grafīta, 41 kilograms niķeļa, 22 kilogrami vara, 12 kilogrami mangāna un daudzi citi noderīgi izejmateriāli. Volkswagen norāda arī uz vēl vienu priekšrocību – akumulatoru ražošana no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem patērē pat mazāk enerģijas nekā ražošana no jauniem izejmateriāliem.
“Norvēģijas elektronikas savākšanas un pārstrādes uzņēmums BatteriRetur norāda, ka tehnoloģija ir tik ļoti uzlabojusies, ka, pārstrādājot vienu lietotu 35,8 kWh e-Golf akumulatoru, tagad varam saražot līdz pat trim 55 kWh ID.3 modeļa akumulatoriem. Tas ir iespaidīgs piemērs īsā laikā sasniegtajam progresam. Tas arī parāda, ka katrā gadījumā ir jāizvērtē, vai ir ekonomiski lietderīgi lietotu akumulatoru pielāgot otrās dzīves projektam vai arī labāk vienkārši to pārstrādāt,” secina Zemītis.
![](/images/banners/varam.jpg)
![](/images/banners/liaa.jpg)
![](/images/CSDD_Logo_RGB_Melns%201.png)
![](/images/banners/fonds.jpg)
![](/images/banners/sam.png)
![](/images/banners/latea.jpg)